Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
novalkāt
novalkāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Valkājot nolietot, padarīt neizskatīgu, arī nederīgu (ko).
PiemēriNovalkāt apavus.
1.1.Valkāt, nēsāt (ko kādu laikposmu).
PiemēriNovalkāt mēteli vairākus gadus.
2.Pārāk bieži lietojot, izmantojot (ko), padarīt (to) parastu, ikdienišķu, nepievilcīgu.
PiemēriNovalkātas tēmas.