statuss
statuss lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar tiesību normām noteikts fiziskas vai juridiskas personas vai cita subjekta tiesiskais stāvoklis, kas saistīts ar noteiktām tiesībām, pienākumiem un privilēģijām.
PiemēriValsts prezidenta statuss.
- Valsts prezidenta statuss.
- Diplomāta statuss.
- Valsts neatkarības statuss.
- Satversmes tiesas statuss.
- Valsts valodas statuss.
- Universitātes statuss.
2.Cilvēka vai cilvēku grupas sociālais stāvoklis, ko raksturo specifiskas ekonomiskas, profesionālas u. c. pazīmes un ko nosaka personas vieta, loma attieksmēs ar citiem cilvēkiem, cilvēku grupām.
PiemēriIegūt teātrī izcila režisora statusu.
- Iegūt teātrī izcila režisora statusu.
- Nonākt darba meklētāja statusā.
- Zaudēt klases teicamnieka statusu.
Stabili vārdu savienojumiSociālais statuss.
- Sociālais statuss — cilvēka stāvoklis sabiedrībā atbilstoši vecumam, dzimumam, izcelsmei, nodarbošanās veidam, materiālajam un ģimenes stāvoklim.
Cilme:No latīņu status ‘stāvoklis’.