statīvs
statīvs lietvārds; vīriešu dzimte
Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīču) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī; paliktnis ar balstu (kā) novietošanai; arī statnis.
PiemēriFotoaparāta statīvs.
- Fotoaparāta statīvs.
- Prožektora statīvs.
- Makšķeres statīvs.
- Urbjmašīnas statīvs.
- Saliekamais statīvs.
Cilme:No latīņu stativus ‘stāvošs’.