sprostot
sprostot [spruôstuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nokļūst vietā, veidojumā (piem., sprostā, iežogojumā), kas ierobežo pārvietošanos.
PiemēriSprostot putnu būrī.
- Sprostot putnu būrī.
2.Panākt, būt par cēloni, ka netiek pieļauta, tiek novērsta (kā) iespējamā kustība, virzība, arī izplatīšanās u. tml.
PiemēriSprostot detaļu.
- Sprostot detaļu.
- Sprostot strautu.