ziedoklis
ziedoklis [ziêduôklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Upurēšanas vieta (parasti paaugstinājuma veidā); altāris.
PiemēriAkmens ziedoklis.
- Akmens ziedoklis.
- Senču ziedoklis.
- Ūsiņam uz ziedokļa likti svārki, jostas, olas.
1.1.Ziedojums.
PiemēriPienest ziedokļus ugunij.
- Pienest ziedokļus ugunij.
- Uz akmens atrasti ziedokļi.
- Latgaļi savos svētkos ziedoja dieviem un ziedokļus sadedzināja ugunskuros.