šķērslis
šķērslis -šļa, dsk. ģen. -šļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kas traucē, kavē, arī padara neiespējamu pārvietošanos, virzību.
PiemēriSporta sacensības jāšanā pāri dabiskiem un mākslīgiem šķēršļiem.
- Sporta sacensības jāšanā pāri dabiskiem un mākslīgiem šķēršļiem.
- Aizsprosts upē ir radījis šķērsli migrējošajām zivīm.
- Aukstums nav šķērslis pastaigai pa mežu.
2.Tas, kas kavē, arī padara neiespējamu (kā) attīstību, īstenošanos.
PiemēriNaudas trūkums bija šķērslis izglītības turpināšanai.
- Naudas trūkums bija šķērslis izglītības turpināšanai.
- Likt kādam šķēršļus.
- Pārvarēt visus šķēršļus.
Stabili vārdu savienojumiNelikt šķēršļus.
- Nelikt šķēršļus — netraucēt, nekavēt, neierobežot.