orientācija
orientācija [ori-entācija] sieviešu dzimte, lietvārds
1.Atrašanās vieta, virzība (attiecībā pret ko).
PiemēriTelpu orientācija uz dienvidiem.
1.1.Spēja noteikt atrašanās vietu, pārvietošanās virzienu.
PiemēriOrientācija telpā.
2.Rīcība, darbība u. tml., lai (kas) tiktu vērsts noteiktā virzienā.
PiemēriProfesionālā orientācija.
2.1.Virzība.
PiemēriValsts orientācija uz Rietumiem.
Stabili vārdu savienojumiSeksuālā orientācija.
Cilme:No franču orientation ‘virziens’, kam pamatā latīņu oriens, orientis ‘austrumi’.