piepacelt
piepacelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu darbības vārds; transitīvs
piepaceltība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Mazliet pacelt.
PiemēriPiepacelt kleitas malu.
- Piepacelt kleitas malu.
- Sardzē stāvēt nekustīgi, piepaceltu zodu.
2. Svinīgi sakāpināts, patētisks.
PiemēriPiepacelts dvēseles stāvoklis.
- Piepacelts dvēseles stāvoklis.
- Runāt piepacelti.
- Tas skan pārāk piepacelti.
Normatīvais komentārs:Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas.