piepacelt
piepacelt -ceļu, -cel, -ceļ, pag. -cēlu transitīvs, darbības vārds
piepaceltība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Mazliet pacelt.
PiemēriPiepacelt kleitas malu.
2. Svinīgi sakāpināts, patētisks.
PiemēriPiepacelts dvēseles stāvoklis.
Normatīvais komentārs:Šis vārds aizgūts no krievu valodas un īsti neiederas latviešu valodas sistēmā (darināts ar diviem priedēkļiem), tādēļ vēlams izvairīties no tā lietošanas.