Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izlāčot sarunvaloda
izlāčot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Neveiklā, smagā gaitā iziet, iznākt.
PiemēriNo istabas izlāčoja smagnējs vīrs.