pietāte
pietāte [pi-etãte] lietvārds; sieviešu dzimte; formā: vienskaitlis
Dziļa cieņa, godbijība.
PiemēriIzturēties ar pietāti pret ko.
- Izturēties ar pietāti pret ko.
- Just pret izcilo dzejnieku lielu pietāti.
- Aktrise pie šīs lomas strādāja ar dziļu pietāti.