pietecēt1
pietecēt 3. pers. -tek [-tȩk], pag. -tecēja intransitīvs, darbības vārds
1.Tekot, plūstot (šķidrumam), tikt piepildītam (ar to).
PiemēriNo urbuma pietek pilns spainis ar bērzu sulām.
1.1.Tekot, plūstot (kam), izveidoties.
PiemēriPagalmā pietecējušas peļķes.
1.2.Tekot, plūstot sakrāties.
PiemēriSaslaucīt pietecējušo ūdeni.
2.Tekot pieplūst klāt (par šķidrumu, ūdens plūsmu).
PiemēriCik izsmel ūdeni no akas, tik pietek klāt.