pietecēt2
pietecēt -teku [-tȩku], -teci, -tek [-tȩk], pag. -tecēju darbības vārds; intransitīvs
Teciņus pievirzīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPietecēt tuvāk.
- Pietecēt tuvāk.
- Namamāte steigšus pietecēja pie ciemiņiem.