Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satrīcēt
satrīcēt -trīcu, -trīci, -trīc, pag. -trīcēju darbības vārds; intransitīvs
Sākt (parasti pēkšņi) trīcēt; uz brīdi ietrīcēties.
PiemēriUztraukumā sievietes balss satrīcēja.