loceklis
loceklis [lùoceklis] -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds
locekle [lùocekle] dsk. ģen. -ļu lietvārds
1.formā: vīriešu dzimte Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (galvenokārt kāja vai roka).
PiemēriVisi locekļi notirpuši.
- Visi locekļi notirpuši.
- Locekļi stingst no aukstuma.
2.formā: vīriešu dzimte Savienojoša detaļa, elements.
PiemēriEnkura ķēdes loceklis.
- Enkura ķēdes loceklis.
- Kāpurķēdes loceklis.
- Mehānisma loceklis.
- Dzenošais loceklis.
2.1.Atsevišķa vienība (grupā, virknē, kopumā).
PiemēriŪdensdzīvnieku barības ķēdes locekļi.
- Ūdensdzīvnieku barības ķēdes locekļi.
- Vienādojuma locekļi.
Stabili vārdu savienojumiTeikuma loceklis.
- Teikuma loceklis joma: valodniecība — patstāvīgs vārds, kurš teikumā viens pats vai kopā ar palīgvārdiem veic kādu sintaktisku funkciju.
3.Katrs no kādā kopumā, organizācijā, biedrībā u. tml. ietilpstošiem cilvēkiem.
PiemēriĢimenes locekļi.
- Ģimenes locekļi.
- Kuģa komandas locekļi.
- Delegācijas locekļi.
- Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.
- Akadēmijas Goda locekļi.
Stabili vārdu savienojumiAkadēmijas īstenais loceklis.
- Akadēmijas īstenais loceklis — akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis.