Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
širmis sarunvaloda
širmis -mja, dsk. ģen. -mju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Lietussargs; arī saulessargs.
PiemēriNeaizmirsti širmi paņemt līdzi!
2.Aizslietnis; aizsegs.
PiemēriZāles malā nolikts aizslietnis – širmis leļļu teātra rādīšanai.
Stabili vārdu savienojumiŠirmis aiziet ciet.
Cilme:No vācu Schirm.