aizsegs
aizsegs [àizsȩgs] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizsedz, paslēpj, pasargā u. tml.
PiemēriTumšs loga aizsegs.
- Tumšs loga aizsegs.
- Krūmi ir labākais mednieka aizsegs.
Stabili vārdu savienojumiDūmu aizsegs. Uguns aizsegs.
- Dūmu aizsegs — joma: militārās zinātnes mākslīgs dūmu mākonis objekta maskēšanai.
- Uguns aizsegs — joma: militārās zinātnes šķērslis, ko veido artilērijas, ložmetēju u. tml. uguns.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
PiemēriMednieks stāv koka stumbra aizsegā.
- Mednieks stāv koka stumbra aizsegā.
- Nakts aizsegā pazust bez pēdām.