aizsegs
aizsegs [àizsȩgs] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Tas, kas, atrodoties kam priekšā, aizsedz, paslēpj, pasargā u. tml.
PiemēriTumšs loga aizsegs.
Stabili vārdu savienojumiDūmu aizsegs. Uguns aizsegs.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Tādos apstākļos (atrasties vai darboties), kur kaut kas aizsargā (no kā).
PiemēriMednieks stāv koka stumbra aizsegā.