pietvīkt
pietvīkt -tvīkstu, -tvīksti, -tvīkst, pag. -tvīku darbības vārds; intransitīvs
Kļūt karstam un sārtam (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriLikās, ka meitene pietvīkst.
- Likās, ka meitene pietvīkst.
- Puisis viegli pietvīka.
- Dusmās, niknumā pietvīkt.
- Pietvīkušiem vaigiem saimniece iznāca no virtuves.