Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
žakete
žakete lietvārds; sieviešu dzimte
No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
PiemēriĪsa žakate.
Stabili vārdu savienojumiDivrindu žakete.
Cilme:No angļu jacket, franču jaquette ‘jaciņa’.