Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
žagata
žagata lietvārds; sieviešu dzimte
1.Baloža lieluma melni balts putns ar garu asti.
PiemēriParastā žagata.
  • Parastā žagata.
  • Žagatas ligzda.
  • Uz sētas sēž žagata.
  • Žagatas aste saulē laistās zilganzaļa.
  • Runā, ka žagatām patīk spīdīgas lietiņas.
Stabili vārdu savienojumiŽagatu ģintis.
2.sarunvaloda Cilvēks (parasti sieviete), kas mēdz daudz pļāpāt.
PiemēriDacei neuzticos, tai žagatai patīk pļāpāt un izplatīt baumas.
  • Dacei neuzticos, tai žagatai patīk pļāpāt un izplatīt baumas.