Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
žakete
žakete lietvārds; sieviešu dzimte
No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
PiemēriĪsa žakate.
  • Īsa žakate.
  • Melna žakate.
  • Žakate ar divrindu pogām.
  • Žaketes atloki.
  • Valkāt linauduma žaketi.
  • Smokinga žakate ir tāda pati kā ikvienam klasiskam uzvalkam, taču tai ir zīda satīna atloki.
Stabili vārdu savienojumiDivrindu žakete.
Cilme:No angļu jacket, franču jaquette ‘jaciņa’.