Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
žakete
žakete sieviešu dzimte, lietvārds
No auduma šūts apģērba gabals, kas (parasti) sniedzas līdz jostasvietai vai gūžām un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
PiemēriĪsa žakate.
Stabili vārdu savienojumiDivrindu žakete.
Cilme:No angļu jacket, franču jaquette ‘jaciņa’.