žagars
žagars lietvārds; vīriešu dzimte
1.No koka vai krūma atdalīts tievs zars.
PiemēriBērza žagars.
1.1.Šāds zars, arī šādu zaru kopums, ko izmanto pēršanai.
PiemēriDēla slinkumu un niķus tēvs ārstēja ar kārtīgiem žagariem.
Stabili vārdu savienojumiDabūt žagarus. Ņemt (rokā) žagaru.