mantojums
mantojums [mañtuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
PiemēriLiels mantojums.
Stabili vārdu savienojumiIzslēgt no mantojuma.
2.Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
PiemēriSpēju ātri apgūt valodas viņš saņēma mantojumā no tēva.
3.Tas, ko nākamajām paaudzēm atstāj iepriekšējās paaudzes.
PiemēriKultūras mantojums.
Stabili vārdu savienojumiKultūras mantojums. Literārais mantojums.