mantot
mantot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Iegūt mantojumu.
PiemēriMantot māju.
- Mantot māju.
- Mantot zemi.
- Meita manto tēva īpašumus.
2.Iegūt iedzimtības ceļā; iegūt no priekštečiem.
PiemēriAsins grupu bērns manto no saviem vecākiem.
- Asins grupu bērns manto no saviem vecākiem.
- Mantot cietu raksturu.
- Mantot dzīves gudrību un mērķtiecību.
- Mantot skolotāja talantu.
2.1.Pārņemt no priekštečiem.
PiemēriMantot amata prasmes no paaudzes uz paaudzi.
- Mantot amata prasmes no paaudzes uz paaudzi.
- Mantot savu profesiju no vecākiem.