mantojums
mantojums [mañtuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Manta, īpašums, kas pēc īpašnieka nāves pāriet citas personas īpašumā.
PiemēriLiels mantojums.
- Liels mantojums.
- Saņemt mantojumā.
- Tiesības uz mantojumu.
- Atteikties no mantojuma.
Stabili vārdu savienojumiIzslēgt no mantojuma.
- Izslēgt no mantojuma — panākt, ka zaudē mantošanas tiesības.
2.Tas, kas iegūts no priekštečiem, iedzimtas īpašības.
PiemēriSpēju ātri apgūt valodas viņš saņēma mantojumā no tēva.
- Spēju ātri apgūt valodas viņš saņēma mantojumā no tēva.
3.Tas, ko nākamajām paaudzēm atstāj iepriekšējās paaudzes.
PiemēriKultūras mantojums.
- Kultūras mantojums.
- Literārais mantojums.
- Arhitektūras mantojums.
- Padomju laika mantojums.
- Pagātnes mantojums.
Stabili vārdu savienojumiKultūras mantojums. Literārais mantojums.
- Kultūras mantojums — iepriekšējos vēstures laikposmos radītās kultūras vērtības.
- Literārais mantojums — 1. Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.2. Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums.
- Nemateriālais kultūras mantojums — kultūras mantojums, kas ietver mutvārdu izpausmes formas, paražas, rituālus, svētkus u. tml.