mantrausis
mantrausis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
mantrause dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Mantkārīgs, mantrausīgs cilvēks.
PiemēriMantrausis krāj mantas arī badā mirdams.
- Mantrausis krāj mantas arī badā mirdams.