Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piebāzt
piebāzt -bāžu, -bāz, -bāž, pag. -bāzu darbības vārds; transitīvs
1.Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
PiemēriPiebāzt pīpi ar tabaku.
  • Piebāzt pīpi ar tabaku.
  • Piebāzt slapjos apavus ar avīzēm.
  • Piebāzt caurumu ar vecām lupatām.
1.1.Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
PiemēriPiebāzt pilnu somu.
  • Piebāzt pilnu somu.
  • Piebāzt pilnu kurtuvi ar malku.
  • Skapis piebāzts ar drēbēm.
1.2.Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
PiemēriIstaba piebāzta ar krāmiem.
  • Istaba piebāzta ar krāmiem.
  • Dzīvoklis piebāzts ar mēbelēm.
2.Piepildīt.
PiemēriPiebāzt pilnas kabatas ar naudu.
  • Piebāzt pilnas kabatas ar naudu.
  • Piebāzt pilnu galvu ar nevajadzīgu informāciju.
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt (pilnu) vēderu.
2.1. Būt ļoti pilnam (ar cilvēkiem).
PiemēriPiebāzts vilciens.
  • Piebāzts vilciens.
  • Autobuss bija piebāzts pilns līdz pēdējai iespējai.
3.Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiebāzt ausi pie durvīm.
  • Piebāzt ausi pie durvīm.
  • Piebāzt telefonu pie auss.
  • Piebāzt tuvāk fotoaparātu.
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt degunu.