piebāzt
piebāzt -bāžu, -bāz, -bāž, pag. -bāzu darbības vārds; transitīvs
1.Bāžot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
PiemēriPiebāzt pīpi ar tabaku.
1.1.Liekot, novietojot (ko iekšā), cieši piepildīt (ar to ko).
PiemēriPiebāzt pilnu somu.
1.2.Novietojot (ko lielākā daudzumā), piepildīt (telpu).
PiemēriIstaba piebāzta ar krāmiem.
2.Piepildīt.
PiemēriPiebāzt pilnas kabatas ar naudu.
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt (pilnu) vēderu.
2.1. Būt ļoti pilnam (ar cilvēkiem).
PiemēriPiebāzts vilciens.
3.Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPiebāzt ausi pie durvīm.
Stabili vārdu savienojumiPiebāzt degunu.