pārgaidīt
pārgaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Nogaidīt, kamēr (kas nelabvēlīgs, slikts) pāriet, izbeidzas; pārlaist5.
PiemēriIeskriet veikalā un tur pārgaidīt lietu.
2.intransitīvs Pārāk ilgi gaidīt.
PiemēriAr šo lietu vajadzētu pagaidīt, bet ne pārgaidīt.