bojāt
bojāt [buõjât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku, arī nelietojamu.
PiemēriBojāt mehānismu.
- Bojāt mehānismu.
- Mitrums bojā grāmatas.
- Pelējuma bojātas istabas sienas.
1.1.Radīt pakāpenisku kvalitātes zudumu, daļēji iznīcināt.
PiemēriKaitēkļi bojā stādus, augu pumpurus.
- Kaitēkļi bojā stādus, augu pumpurus.
2.Pasliktināt, vājināt (piem., veselību, kāda orgāna darbību).
PiemēriBojāt veselību, redzi, dzirdi.
- Bojāt veselību, redzi, dzirdi.
- Smēķēšana bojā plaušas.
Stabili vārdu savienojumiBojāt nervus.
- Bojāt nervus sarunvaloda — likt uztraukties, nervozēt.
2.1.Pasliktināt (piem., garastāvokli, attiecības).
PiemēriBojāt garastāvokli, bērna raksturu.
- Bojāt garastāvokli, bērna raksturu.
- Nesaskaņas bojā laulāto attiecības.