bojāties
bojāties [buõjâtiês] 3. pers. -ājas, pag. -ājās atgriezenisks, darbības vārds
1.Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
PiemēriMašīna sākusi bojāties.
2.Pasliktināties, vājināties (piem., par veselību, kāda orgāna darbību).
PiemēriNo saldumiem bojājas zobi.
2.1.Pasliktināties (piem., par garastāvokli, attiecībām).
PiemēriGarastāvoklis bojājas.
3.Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
PiemēriNeapēstā kūka sāka bojāties.