bojāties
bojāties [buõjâtiês] 3. pers. -ājas, pag. -ājās darbības vārds; atgriezenisks
1.Pakāpeniski zaudēt kvalitāti, vērtību, arī kļūt nelietojamam.
PiemēriMašīna sākusi bojāties.
- Mašīna sākusi bojāties.
- Mājas pamati plaisā un bojājas.
- Lietavās siens bojājas.
2.Pasliktināties, vājināties (piem., par veselību, kāda orgāna darbību).
PiemēriNo saldumiem bojājas zobi.
- No saldumiem bojājas zobi.
2.1.Pasliktināties (piem., par garastāvokli, attiecībām).
PiemēriGarastāvoklis bojājas.
- Garastāvoklis bojājas.
3.Kļūt tādam, kas vairs nav derīgs uzturam.
PiemēriNeapēstā kūka sāka bojāties.
- Neapēstā kūka sāka bojāties.