Paplašinātā meklēšana
Meklējam bojāt.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (287):
- noplūst Aizplūst projām (piem., no bojātas caurules, vada, ierīces).
- smērēt papīrus ar kādu ierakstu sabojāt dokumentu.
- piesmērēt Ar kādu ierakstu, uzrakstītu tekstu u. tml. (ko) sabojāt, padarīt nederīgu.
- izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
- nopostīt Ar savu iedarbību iznīcināt, bojāt (ko).
- nojaukt Ar savu izturēšanos, rīcību sabojāt (ko).
- iedauzīt Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt; ar skrošu šāvienu savainot.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties; ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piem., lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt.
- uzart Arot padarīt irdenu, bez apauguma u. tml.; arot, padarot irdenu, sabojāt.
- asinsizplūdums Asins uzkrāšanās (audos, orgānos), tām izplūstot no bojātiem asinsvadiem.
- reģenerēt Atjaunot (piem., zaudētus vai bojātus organisma audus).
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- apdauzīt Atsitoties, piesitoties tikt bojātam (visapkārt vai vietumis).
- sasisties Atsitoties, tiekot sistam (pret ko), tikt sabojātam, saplēstam.
- ielāps Auduma, ādas u. tml. gabals, ar ko salāpa cauru, izdilušu vietu; materiāla (piem., koka, skārda) gabals, ar ko salabo bojāto vietu.
- sasalt Aukstuma iedarbībā sabojāties (par pārtikas produktiem).
- izberzt Beržot radīt, izveidot (kur caurumu, iedobumu); beržot izbojāt.
- izbraukāt Bieži vai vairākkārt braucot (pa ko), padarīt nelīdzenu, arī izdangāt, izbojāt.
- mežģīt Bojāt (locītavu), pārtraucot (tās) kaulu galu saskari; šādā veidā vai pagriežot, pastiepjot bojāt, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu).
- nobradāt Bradājot sabojāt, iznīcināt (ko); izbradāt.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- nobraukāt Braukājot (pa ko, pāri kam) sabojāt, iznīcināt (to).
- sabružāt Bružājot padarīt neizskatīgu, sabojāt.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) ar triecienu (vai triecieniem) tiek sabojāts, padarīts nelietojams.
- sasist Būt par cēloni, ka, piem., sitiena, trieciena rezultātā (kas) tiek bojāts, arī padarīts nelietojams.
- nobeigt Būt par cēloni, panākt vai pieļaut, ka (kas) aiziet bojā, tiek pilnīgi sabojāts.
- būt čupā būt sabojātam, nederīgam lietošanai; būt pagalam.
- sarkofāgs Būvkonstrukcija (piem., no dzelzsbetona), kas pilnībā pārsedz (parasti bojātu, apkārtējiem bīstamu) celtni, ēku u. tml.
- sargāt Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
- sacirst Cērtot, arī durot, izkožot u. tml. sabojāt.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- izmuļļāt Darot (ko) nemākulīgi, neveikli, izbojāt, sabojāt.
- datorvīruss Datorprogramma, kas datorā spēj vairoties un tādējādi sabojāt vai izdzēst datora cietajā diskā esošās programmas.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskos dzērienus, pazaudēt, sabojāt.
- nosmēķēt Daudz smēķējot, sabojāt (ko), nodarīt kaitējumu (organismam, veselībai).
- nozīst Daudz zīžot, savainot, sabojāt.
- izdauzīt Dauzot, sitot sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
- izdedzināt Degot sabojāt, iznīcināt (par uguni).
- pārdilt Dilstot kļūt cauram, bojātam; dilstot pārdalīties.
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt.
- grauzt Ēdot urbties (kur iekšā) un bojāt (to); šādi urbjoties, veidot (kur caurumu, robu).
- noplūde Gāzes, elektriskās strāvas aizplūde projām (no bojātas caurules, vada, ierīces).
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne; šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
- iegrauzt Graužot iebojāt.
- nograuzt Graužot nodalīt nost; graužot sabojāt (kā virsmu).
- sagrauzt Graužot sabojāt (parasti pilnīgi); izmantojot barībai, izalot, sacaurumot.
- sagraizīt Griežot, graizot sabojāt (parasti viscaur, pilnīgi).
- sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
- lauzt Gūstot traumu, bojāt (kaulu) tā, ka (tas) salūst.
- iestāvēties Iesākt bojāties (par uzglabātiem produktiem).
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
- izgulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, izbojāt (piem., labību) – par ūdeni, sniegu.
- izgulēt Ilgāku laiku izmantojot gulēšanai, sabojāt (piem., dīvānu), radot (tajā) padziļinājumus, bedres u. tml.
- izsēdēt Ilgāku laiku sēžot (uz kā), sabojāt, nolietot.
- izsēdēt Ilgāku laiku, daudz sēžot, izbojāt (apģērbu, tā daļu).
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (ko).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- kost Ilgstoši iedarbojoties, bojāt (ko).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt.
- izkliegt Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
- izcūkot Izbojāt, sabojāt.
- izķēzīt Izbojāt, sabojāt.
- salaist šreijā izbojāt.
- izmaitāt Izbojāt.
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri; ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi.
- sasmērēt Izdarot ko nosodāmu, morāles normām neatbilstošu u. tml., sabojāt.
- izniekot Izlietot nelietderīgi, negūstot vēlamo rezultātu; sabojāt.
- saēst Izmantojot barībai, izalojot, sabojāt; sagrauzt (2).
- izēst Izmantojot barībai, izveidojot alas, sabojāt (no iekšpuses) – par kukaiņiem.
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts, iznīcināts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- savagot Izveidot, radīt (piem., priekšmetā, virsmā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- nokapāt Kapājot (3) sabojāt, iznīcināt (ko) – par krusu.
- izkapāt Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- apkapāt Kapājot, cērtot iebojāt.
- izkašņāt Kašņājot izjaukt; kašņājot izbojāt, izraut.
- vaļējs lūzums kaula lūzums, kad apkārtējie audi un āda ir bojāti.
- saplīst Kļūt cauram, arī sabojāties, pārstāt funkcionēt (parasti par apģērbu, tā daļām).
- dzīt Kļūt veselam, veidojoties jauniem audiem bojāto vietā; saaugt (par brūci).
- saknābāt Knābājot sabojāt.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sakust Kūstot deformēties, sabojāties.
- saķēpāt Ķēpājot (ko virsū), padarīt netīru, sabojāt (ko).
- izēst Ķīmiskā procesā radīt caurumus, robus, sabojāt (priekšmetu) – par rūsu, kodīgām vielām.
- ēst Ķīmiski, mehāniski u. tml. iedarbojoties bojāt, arī iznīcināt.
- melnie graudi labības slimība; šīs slimības bojātie graudi.
- sadēdēt Laika gaitā kļūt nestipram, sabojāties.
- tecēt Laist cauri, neaizturēt šķidrumu (piem., pa spraugām, bojātu vietu).
- salauzt Laužot kaulu, sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu).
- nolauzt Laužot padarīt nederīgu, sabojāt (ko).
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
- urbējs Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi; saliekt (2).
- beigt Ļoti bojāt.
- sabeigt Ļoti sabojāt, padarīt slimu.
- iebojāt Mazliet, arī vietām sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietām sākt bojāties.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, arī savainot.
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt; saēst (3).
- sanitārā cirte meža zvēru, kukaiņu vai slimību novājināto un citādi bojāto koku izciršana mežaudzē.
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt, nonāvēt.
- nomīdīt Mīdot vai mīdoties piekļaut zemei (augus) un sabojāt, iznīcināt (ko).
- izmīdīt Mīdot, arī mīdoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- nomīdīt Mīdot, daudz staigājot, novalkāt, sabojāt (ko).
- pūt Mikroorganismu iedarbībā bojāties, kļūt mīkstam, sadalīties.
- izmīt Minot, staigājot izbojāt vai iznīcināt; izmīdīt.
- izmīņāt Mīņājot, arī mīņājoties izbojāt vai daļēji iznīcināt (augus vai vietu, kur aug šie augi).
- nomīņāt Mīņājot, mīņājoties (pa ko), piekļaut (augus) zemei un sabojāt vai iznīcināt (tos).
- samocīties Mokoties, smagi pūloties, kļūt slimam, sabojāt veselību.
- sadumpoties Nedarboties pareizi, sabojāties.
- palauzt Nedaudz atlauzt; laužot mazliet sabojāt.
- gandēt Nelabvēlīgi, kaitīgi ietekmēt, arī bojāt.
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt; arī saķēpāt.
- nojukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu u. tml.).
- izjukt Nenotikt, nerealizēties vai tikt sabojātam (par norisi, pasākumu).
- samuļļāt Neprasmīgi rīkojoties (ar ko), sabojāt, arī padarīt neskaidru.
- samocīt Neprasmīgi, nemākulīgi rīkojoties (ar priekšmetu), iebojāt, sabojāt (to).
- sadauzīt Neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, pakļaujot triecienam, sabojāt, padarīt nelietojamu.
- lauzt Nevērīgi lietojot, bojāt, padarīt nederīgu.
- driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, bojāt (piem., apģērbu); plēst (ko) driskās.
- bradāt Nevērīgi, neuzmanīgi staigājot, mīdīt, bojāt (ko).
- saplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) saplīst, sabojājas; būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, sabojāts.
- uzraut Neviļus pieļaut, ka (kas) tiek bojāts ar ko asu.
- uzplēst Neviļus pieļaut, ka (kas) uzplīst, tiek bojāts (piemēram, saskarē ar ko asu); šādi pieļaut, ka rodas (bojājums).
- apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, sakropļots, iznīcis; norāda uz stāvokli, kad (cilvēks, dzīvnieks) ir zaudējis dzīvību.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek (parasti pilnīgi) sabojāts vai iznīcināts.
- iz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek iznīcināts, likvidēts, sabojāts.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, arī ievainots.
- ieēst Norīt ar barību (ko neēdamu); apēst (ko) bojātu, kaitīgu.
- fiksēt Nostiprināt (piem., bojātus locekļus, to daļas) noteiktā stāvoklī.
- apsist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) – par krusu.
- pamaitāt Pabojāt.
- savandīt Padarīt (piem., zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt (parasti pilnīgi).
- aptumšot Padarīt drūmu; sabojāt.
- samaitāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu); ļoti pasliktināt (veselību); sabojāt (2).
- sagandēt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu; sabojāt (1).
- samaitāt Padarīt sliktu, negatīvi vērtējamu; sabojāt (4).
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, savainot, sabojāt.
- ragaste Paliels plēvspārņu kārtas kukainis, kura mātītei ķermeņa lejasdaļā ir raksturīgs garš, spēcīgs, pārragojies dējeklis, ar kura palīdzību tā bojāta vai satrupējuša koka stumbrā izveido eju, kurā dēj olas.
- jaukt Panākt, būt par cēloni, ka kas vairs nepastāv vai tiek sabojāts.
- izjaukt Panākt, ka nenotiek vai sabojāt (kādu norisi, pasākumu).
- pārdzert Pārāk daudz dzerot (alkoholiskus dzērienus), izraisīt bīstamas sekas, sabojāt (ko).
- pustula Parazītisko sēņu sporu kopa uz bojātajiem augiem.
- nosvilt Pārkarstot sabojāties; sadegt (par ierīcēm).
- sarūsēt Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
- pārgriezt Pārlieku griežot (ko), pārsniegt izturības robežu un (to) sabojāt.
- maitāties Pasliktināties, bojāties.
- sapelēt Pelējot sabojāties.
- hakeris Persona, kas atšifrē datoru drošības sistēmas, nelegāli ielaužas citu datnēs, lai iegūtu, piem., finanšu datus, sabojātu datorus ar vīrusu.
- paplēst Plēšot mazliet sabojāt, iznīcināt (ko).
- saplēst Plēšot sadalīt, sasmalcināt; plēšot sabojāt, arī iznīcināt.
- saplīst Plīstot sadalīties vairākās daļās; plīstot tikt sabojātam, iznīcinātam.
- saplucināt Plucinot sabojāt, iznīcināt (ko).
- sapostīt Postot daļēji sabojāt, iznīcināt.
- nopūt Pūstot pilnīgi sabojāties, sairt vai atdalīties nost.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses); pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- sapūt Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
- sacaurumot Radot (kam) caurumus, sabojāt (to).
- uzrakņāt Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
- izrakņāt Rakņājot padarīt viscaur nelīdzenu, arī izbojāt.
- sapluinīt Raustot, purinot, pluinot saplēst, sabojāt.
- bojājums Rezultāts --> bojāt; bojātā vieta.
- sarūgt Rūgšanas procesā iegūt vēlamās īpašības; rūgstot sabojāties.
- sabendēt Sabeigt (2); sabojāt.
- sačakarēt Sabojāt (ko, parasti darbojoties, rīkojoties ar to).
- sajāt Sabojāt (ko).
- salauzt Sabojāt (piem., nevērīgi, neuzmanīgi lietojot).
- sačammāt Sabojāt, izbojāt, padarīt nebaudāmu.
- sacūkot Sabojāt, izbojāt.
- saniekot Sabojāt, izlietot nelietderīgi; izniekot.
- iznerrot Sabojāt, izniekot.
- sagandēt Sabojāt, padarīt slimu.
- sagraut Sabojāt, parasti neatgriezeniski.
- piebeigt Sabojāt, sabeigt.
- sadedzināt Sabojāt, savainot (ar ko karstu).
- izbojāt Sabojāt.
- izķēpāt Sabojāt.
- izkropļot Sabojāt.
- sadirst Sabojāt.
- sadraņķēt Sabojāt.
- sadrāzt Sabojāt.
- sanerrot Sabojāt.
- saplīst Sabojāties (parasti par mehānismiem, ierīcēm).
- sasmakt Sabojāties tā, ka sāk (parasti ļoti nepatīkami) ost, piem., par pārtikas produktiem.
- saniķoties Sabojāties, arī sākt darboties, funkcionēt ar traucējumiem.
- sadegt Sabojāties, kļūt nelietojamam (par elektroierīcēm, kurām ir tinumi, sildoši elementi u. tml.).
- saputēt Sabojāties, kļūt nelietojamam.
- atņirgties Sabojāties, salūzt, saplīst.
- nojūgties Sabojāties, salūzt.
- nobeigties Sabojāties, vairs nedarboties (par mehānismiem, ierīcēm u. tml.).
- saiet sviestā Sabojāties.
- saiet dēlī Sabojāties.
- saiet tūtā Sabojāties.
- saiet tūtē Sabojāties.
- noplīst Sabojāties.
- salūzt Sabojāties.
- mati kā salmu guba saka par sabojātiem, "nesavācamiem" matiem.
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam (no virspuses, visapkārt).
- sabeigt Salaužot, saplēšot, nevīžīgi lietojot u. tml., padarīt nelietojamu; sabojāt.
- iradiācija Sāpju izplatīšanās organismā ārpus tieši bojātās vai slimības skartās vietas.
- saplosīt Saplēst, saraut gabalos (ko); plosot sabojāt, iznīcināt (ko).
- nojukt Saplīst, sabojāties, pārstāt darboties vai darboties ar traucējumiem.
- pasaudzēt Saudzējot panākt, ka (kas) netiek bojāts, saglabājas.
- iegūtais sifiliss sifiliss, ar ko inficējas dzimumceļā caur bojātu ādu vai gļotādu.
- izkust Siltuma iedarbībā deformēties, sabojāties (parasti par priekšmetiem).
- izsist Sitot, ar sitienu ievainot, sabojāt (piem., ķermeņa daļu).
- sasist Sitot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties (parasti pilnīgi) sabojāt, padarīt nelietojamu; negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek (parasti pilnīgi) sabojāts, padarīts nelietojams.
- atdauzīt Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
- saskābt Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
- saskrambāt Skrambājot radīt (vairākas, arī daudzas) rievas, švīkas (kā) virsmā; skrambājot sabojāt (ko).
- noskrambāt Skrambājot sabojāt.
- apskrambāt Skrambājot savainot; skrambājot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- saskrāpēt Skrāpējot radīt rievas, švīkas, līnijas (kā) virsmā; skrāpējot sabojāt (ko).
- apskrāpēt Skrāpējot savainot; skrāpējot sabojāt (no virspuses, visapkārt).
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- botulisms Slimība, ko izraisa saindēšanās ar pārtikas produktiem, piem., bojātiem konserviem, desām, šķiņķi, sviestu, kuri satur attiecīgu mikroorganismu toksīnus.
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi novietojot u. tml., sabojāt.
- izspārdīt Spārdot radīt, izveidot (kur, piem., bedri); spārdot sabojāt (ko).
- saspārdīt Spārdot sabojāt.
- saspert Sperot, ar spērienu sabojāt.
- saspiest Spiežot sabojāt.
- saspiesties Spiežot tikt sabojātam.
- uzsprāgt Sprādziena, triecienviļņa iedarbībā tikt bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt; spridzinot sabojāt (parasti pilnīgi), arī iznīcināt (1).
- nostaigāt Staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, nomīdīt (ko).
- izbradāt Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus); lietojot sabojāt.
- beigts Stipri bojāts, nederīgs (par priekšmetiem).
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- sasust Sūtot sabojāties.
- rūgt Šādā veidā iegūt nevēlamas īpašības, bojāties.
- ķēpāt Šādā veidā padarīt netīru, bojāt (ko).
- noskrāpēt Šādā veidā sabojāt (ko).
- sašaudīt Šaudot sabojāt.
- torpedēt Šaujot ar torpēdu, iznīcināt, sabojāt.
- pāršaut Šaujot radīt caurumu un sabojāt (ko).
- sašaut Šaujot sabojāt (parasti pilnīgi).
- jēls Tāds, kam ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta (par ķermeņa daļām).
- pusdzīvs Tāds, kas ir ļoti bojāts, cietis (par augiem).
- nesalaužams Tāds, kas ir tik izturīgs, ka to ir grūti vai neiespējami salauzt, sabojāt.
- vesels Tāds, kas nav bojāts (par augiem, to daļām).
- vesels Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt (parasti viscaur) slapjam, arī tikt sabojātam (parasti pilnīgi).
- plīst Tiekot daudz lietotam, kļūt plānākam, caurumainam, arī tikt bojātam.
- saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sadegt Tiekot pārmērīgi ceptam, sākt pārogļoties, sabojāties, kļūt nelietojamam.
- ciest Tikt bojātam, iznīcinātam.
- cūkot Tīšuprāt kaitēt (kādam); tīšuprāt bojāt.
- sarāvums Trauma, kuras rezultātā tiek bojāts (kāds ķermeņa orgāns, ķermeņa daļa).
- sadauzīties Trieciena (vai triecienu) rezultātā (piem., atsitoties pret ko) sabojāties, kļūt nelietojamam.
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt, salauzīt (tos), parasti pilnīgi (par nokrišņiem).
- izkapāt Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) – piem., par krusu, lietu.
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt; trūdot sabojāties (parasti pilnīgi).
- satrunēt Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
- notrunēt Trunot viscaur sabojāties; satrunēt.
- satrupēt Trupot sabojāties (parasti pilnīgi).
- notrupēt Trupot viscaur sabojāties; satrupēt.
- saurbināt Urbinot izveidot (caurumus); urbinot sabojāt.
- sarūgtēt Uzglabāšanas laikā kļūt rūgtam, sabojāties.
- nomīt Uzminot virsū, pieplacināt (augus), sabojāt vai iznīcināt (tos).
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī savainot, iznīcināt.
- izbraukt Vairākkārt braucot, padarīt nelīdzenu, arī izbojāt, daļēji iznīcināt.
- izstaigāt Vairākkārt staigājot, izbojāt (kādu vietu); vairākkārt staigājot, izmīdīt (augus).
- mīdīt Vairākkārt staigājot, kāpjot virsū, bojāt, daļēji iznīcināt (ko).
- nomīt Valkājot nošķiebt (apaviem papēžus); šādā veidā padarīt neizskatīgus (apavus), sabojāt (tos).
- redemarkācija Valsts robežas atjaunošana dabā; valsts robežas līnijas pārbaude, bojāto robežzīmju atjaunošana un nomaiņa.
- peldošais zārks vecs, bojāts ūdens transportlīdzeklis, ar kuru ir bīstami braukt.
- saķēpāt Veicot labojumus, papildinājumus, padarīt neglītu, sabojāt (gatavo tekstu, zīmējumu u. tml.).
- jēlums Vieta, kur ir stipri, līdz asinīm bojāta ādas virskārta vai gļotāda; brūce, čūla.
- noviļāt Viļājoties, vārtoties saplacināt, sabojāt (ko).
- savīst Vīstot sabojāties, arī aiziet bojā.
- sazelēt Zelējot padarīt slapju, neizskatīgu; zelējot sabojāt.
- sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
bojāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV