izkliegt
izkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu darbības vārds; transitīvs
izkliedziens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
PiemēriIzkliegt dažus vārdus.
- Izkliegt dažus vārdus.
- Izkliegt skaļas pavēles, rīkojumus.
- Izkliegt izmisīgu pārmetumu.
1.1.Skaļi, demonstratīvi izpaust.
PiemēriIzkliegt savu sāpi.
- Izkliegt savu sāpi.
- Savu prieku izkliegt pasaulei.
1.2.formā: trešā persona Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
PiemēriIzkliegt skarbus ķērcienus.
- Izkliegt skarbus ķērcienus.
- Dzērvju kāsis virs rudenīgajiem mežiem izkliedza atvadu dziesmu.
2.Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
PiemēriSacensībās līdzjutēji bija izklieguši savas rīkles.
- Sacensībās līdzjutēji bija izklieguši savas rīkles.