izkliegt
izkliegt -kliedzu, -kliedz, -kliedz, pag. -kliedzu transitīvs, darbības vārds
izkliedziens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
PiemēriIzkliegt dažus vārdus.
1.1.Skaļi, demonstratīvi izpaust.
PiemēriIzkliegt savu sāpi.
1.2.formā: trešā persona Radīt samērā skaļus saucienus, balss signālus (par putniem).
PiemēriIzkliegt skarbus ķērcienus.
2.Ilgstoši kliedzot vai skaļi un daudz dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (balss aparātu).
PiemēriSacensībās līdzjutēji bija izklieguši savas rīkles.