pusdzīvs
pusdzīvs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
pusdzīva -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ir zaudējis gandrīz visus spēkus; ļoti nomocījies, ārkārtīgi noguris.
PiemēriPārkarsis, nomocījies un pusdzīvs beidzot nokļuvu galamērķī.
- Pārkarsis, nomocījies un pusdzīvs beidzot nokļuvu galamērķī.
- Puika pusdzīvs atgriezās dzimtenē.
- Pa spaini lēkā pusdzīvas karpas.
1.1.Tāds, kas ir ļoti bojāts, cietis (par augiem).
PiemēriPēc pagājušās ziemas rododendri ir pusdzīvi.
- Pēc pagājušās ziemas rododendri ir pusdzīvi.