sarūsēt
sarūsēt 3. pers. -rūsē, arī -rūs, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
Pārklāties (parasti pilnīgi) ar rūsu; rūsējot sabojāties.
PiemēriSarūsējusi nagla, stieple.
- Sarūsējusi nagla, stieple.
- Sarūsējis auto vraks.
- Mitruma ietekmē metāls ar laiku sarūsē un sadalās.
- pārnestā nozīmē Mēdz teikt, ka veca mīlestība nerūs.