Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satrunēt
satrunēt 3. pers. -trun, pag. -trunēja darbības vārds; intransitīvs
satrunējums lietvārds; vīriešu dzimte
Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
PiemēriCelms satrunējis.