Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
satrunēt
satrunēt 3. pers. -trun, pag. -trunēja darbības vārds; intransitīvs
satrunējums lietvārds; vīriešu dzimte
Trunot sabojāties (parasti pilnīgi).
PiemēriCelms satrunējis.
  • Celms satrunējis.
  • Pārlūstot satrunējušai sijai, iebrukuši griesti.
  • Parks ir pavisam bēdīgā stāvoklī – celiņi izdrupuši, soliņi satrunējuši.
  • Kad mūsu sētas vecais dēļu žogs satrunēja, nomainījām to ar drāšu pinumu.