saskābt
saskābt -skābstu, -skābsti, -skābst, pag. -skābu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Skābstot sabojāties (parasti pilnīgi).
PiemēriPiens saskābst.
- Piens saskābst.
- Biezpiens saskābis.
- Saskābusi zupa.
2.formā: trešā persona Kļūt tādam, kurā (parasti ievērojami) palielinās skābes vai skābju saturs.
PiemēriJa augsni nepārtraukti uztur mitru, nekad neļaujot izžūt, tā saskābst.
- Ja augsni nepārtraukti uztur mitru, nekad neļaujot izžūt, tā saskābst.
- Sūkalas ir bagātas ar organiskajiem savienojumiem, kas ātri saskābst.
3.sarunvaloda Kļūt īgnam, nelaipnam, arī neapmierinātam.
PiemēriIeraugot lielo rindu, uz brīdi saskābstu.
- Ieraugot lielo rindu, uz brīdi saskābstu.
- Vīrieša seja saskābst.
- Svinētāji izskatās saskābuši.