saskaldīt
saskaldīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
saskaldījums vīriešu dzimte, lietvārds
saskaldītība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Skaldot sadalīt.
PiemēriSaskaldīt akmeni.
1.1.Skaldot pārveidot (par ko).
PiemēriSaskaldīt veco skapi malkā.
2.Skaldot sagādāt (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSaskaldīt malku.
4.Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt2.
PiemēriHidroelektrostacijas saskaldīja upes plūdumu vairākās kaskādēs.
4.1.Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
PiemēriIenaidnieks vairākos uzbrukumos veltīgi mēģināja saskaldīt mūsu fronti.
4.2.Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
PiemēriSaskaldīt uzdevumu sīkākos apakšuzdevumos.
4.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
PiemēriSaskaldīta personība.