saskaldīt
saskaldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
saskaldījums lietvārds; vīriešu dzimte
saskaldītība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Skaldot sadalīt.
PiemēriSaskaldīt akmeni.
1.1.Skaldot pārveidot (par ko).
PiemēriSaskaldīt veco skapi malkā.
2.Skaldot sagādāt (ko) lielākā daudzumā.
PiemēriSaskaldīt malku.
4.Sadalīt (teritoriju) vairākās daļās; sašķelt2.
PiemēriHidroelektrostacijas saskaldīja upes plūdumu vairākās kaskādēs.
4.1.Sadalīt (ko), parasti nevēlami.
PiemēriIenaidnieks vairākos uzbrukumos veltīgi mēģināja saskaldīt mūsu fronti.
4.2.Sadalīt (ko) sīkākās, atšķirīgās daļās, vienībās; panākt, būt par cēloni, ka (kam) zūd vienotība, saikne starp sastāvdaļām, elementiem u. tml.
PiemēriSaskaldīt uzdevumu sīkākos apakšuzdevumos.
4.3.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) zaudē, piem., psihes, personības vienotību; panākt, būt par cēloni, ka kādam zūd, piem., psihes, personības vienotība.
PiemēriSaskaldīta personība.