Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzrakņāt
uzrakņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Rakņājot apvērst, uzirdināt (augsni, zemes platību).
PiemēriUzrakņāt zemi ap ogulājiem.
1.1.Rakņājot padarīt nelīdzenu, sabojāt.
PiemēriMežacūkas uzrakņājušas ganības.