izkapāt
izkapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
PiemēriBraucējs zirgam ar pātagu izkapājis muguru.
- Braucējs zirgam ar pātagu izkapājis muguru.
- Bērns ar stibu izkapājis puķu dobi.
1.1.Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
PiemēriBiešu lapas izkapātas krusas graudiem.
- Biešu lapas izkapātas krusas graudiem.
- Lodes bija izkapājušas sienā caurumus.