izkāpelēt
izkāpelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Kāpelējot izstaigāt, pabūt (vienā vai vairākās vietās).
PiemēriIzkāpelēt kalnus, upes stāvos krastus.
1.1.intransitīvs Paveikt vairākus kāpienus.
PiemēriIzkāpelēt pa stāvajām kāpnēm bija grūti.