izkapāt
izkapāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Kapājot (piem., ar rīksti, pātagu), izbojāt, ievainot, arī iznīcināt.
PiemēriBraucējs zirgam ar pātagu izkapājis muguru.
1.1.Triecoties (pret ko), izbojāt, padarīt robainu, caurumainu (par ko krītošu, lidojošu).
PiemēriBiešu lapas izkapātas krusas graudiem.