atdauzīt
atdauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Dauzot atdalīt, atšķelt.
PiemēriAtdauzīt no apaviem sniegu.
2.Sāpīgi sasist (ķermeņa daļu, locekli pret ko).
PiemēriAtdauzīt galvu pret zemo durvju aplodu.
3.Sitot, dauzot (pa ko, ar ko), pamazām nolietot, sabojāt.
PiemēriAtdauzīt cirtņa galu.