urbējs
urbējs lietvārds; vīriešu dzimte
urbēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Darītājs → urbt.
PiemēriSulu urbējs.
- Sulu urbējs.
- Naftas urbēji.
Stabili vārdu savienojumiPlānā galdiņa urbējs.
- Plānā galdiņa urbējs nievājoša ekspresīvā nokrāsa — garīgā darba veicējs.
2.joma: zooloģija Liels naktstauriņš, kura kāpuri grauž ejas bojātu koku stumbros, lakstaugu stublājos, augu saknēs.
PiemēriĀbeļu urbējs.
- Ābeļu urbējs.
- Niedru urbējs.
- Vītolu urbēja kāpurs.
Stabili vārdu savienojumiUrbēju dzimta.
- Urbēju dzimta taksons [Cossidea]