saputēt
saputēt 3. pers. -put, pag. -putēja darbības vārds; intransitīvs
1.Pārklāties ar putekļiem.
PiemēriSaputējis plaukts.
- Saputējis plaukts.
- Saputējuši, sadzeltējuši papīri.
- Saputējusi ceļmalas zāle.
2.sarunvaloda Sabojāties, kļūt nelietojamam.
PiemēriMašīna saputējusi, vajadzēs braukt ar autobusu.
- Mašīna saputējusi, vajadzēs braukt ar autobusu.