Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izbradāt
izbradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Staigājot (pāri vai cauri) nomīdīt, sabojāt; bradājot izmīdīt, izbojāt.
PiemēriIzbradāt puķu dobes, dārzu.
  • Izbradāt puķu dobes, dārzu.
  • Lopi izbradājuši labības lauku.
  • Ganāmpulka izbradāts ceļš.
2.Izstaigāt (piem., staignu, brikšņainu vietu).
PiemēriIzbradāt visu krastmalu.
  • Izbradāt visu krastmalu.
  • Ogotāji izbradāja visu purvu.