sapūt
sapūt -pūstu, -pūsti, -pūst, pag. -puvu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Pūstot sabojāties (parasti pilnīgi).
PiemēriKartupeļi pagrabā sapuvuši.
- Kartupeļi pagrabā sapuvuši.
- Bumbierei augļi sapuva kokā.
1.1.Satrupēt.
PiemēriSapuvis celms.
- Sapuvis celms.
- Baļķi mitrumā sapuvuši.
- Ja koka žogs netiek apstrādāts, tas ātri sapūst.
2.Ilgi atrasties, būt aizmirstam (kur).
PiemēriSapūt cietumā.
- Sapūt cietumā.