satrupēt
satrupēt 3. pers. -trup, pag. -trupēja darbības vārds; intransitīvs
satrupējums lietvārds; vīriešu dzimte
Trupot sabojāties (parasti pilnīgi).
PiemēriBaļķi pilnībā satrupējuši.
- Baļķi pilnībā satrupējuši.
- Pāraugot koki satrup.
- Satrupējušie grīdas dēļi vietām līgojās.