saspert
saspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru darbības vārds; transitīvs
1.Sperot, ar spērienu sabojāt.
PiemēriHuligāni sabojā lifta pogas, sasper durvis.
- Huligāni sabojā lifta pogas, sasper durvis.
- Vīrs dusmās saspēris televizoru, sabojājot to.
1.1.Sperot, ar spērienu savainot.
PiemēriUzbrucēji cietušo saspēruši un sasituši.
- Uzbrucēji cietušo saspēruši un sasituši.
- Suns laiza saspertos sānus un klusi smilkst.
- Bērnu saspēris zirgs.
2.formā: trešā persona Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
PiemēriZibens sasperts koks.
- Zibens sasperts koks.
- Zibens saspēris elektrības transformatoru.
Stabili vārdu savienojumiKa tevi pērkons saspertu. Lai jods sasper mani. Lai jods sasper! Lai pērkons mani sasper.
- Ka tevi pērkons saspertu idioma — izsaucas lielās dusmās, naidā, lādoties.
- Lai jods sasper mani idioma — sarunvaloda saka, apstiprinot savu vārdu patiesīgumu.
- Lai jods sasper! idioma — sarunvaloda izsauciens lielā neapmierinātībā, naidā, dusmās.
- Lai pērkons mani sasper idioma — izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- Lai zibens mani sasper idioma — izsaucas ko apgalvojot, apzvērot.
- Sasper jods! idioma — sarunvaloda izsaucas dusmās, sašutumā, arī pārsteigumā.