sasparot
sasparot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi rodas spars, griba (ko darīt).
PiemēriSasparot sportistus turpmākajai cīņai.
- Sasparot sportistus turpmākajai cīņai.
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas griba, spars.
PiemēriGrūtības un šķēršļi sasparo mūsu radošo garu.
- Grūtības un šķēršļi sasparo mūsu radošo garu.
- Es zināju, ko vēlos savā dzīvē paveikt, tas mani sasparoja un neļāva padoties.