saspert
saspert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru transitīvs, darbības vārds
1.Sperot, ar spērienu sabojāt.
PiemēriHuligāni sabojā lifta pogas, sasper durvis.
1.1.Sperot, ar spērienu savainot.
PiemēriUzbrucēji cietušo saspēruši un sasituši.
2.formā: trešā persona Iesperot sašķelt, sabojāt (parasti pilnīgi) – par zibeni.
PiemēriZibens sasperts koks.
Stabili vārdu savienojumiKa tevi pērkons saspertu. Lai jods sasper mani. Lai jods sasper! Lai pērkons mani sasper.