sargāt
sargāt sargāju, sargā, sargā, arī sargu, sargi, sarga, pag. sargāju transitīvs, darbības vārds
1.Rūpēties (par kā) drošību, būt par sargu (kam); apsargāt.
PiemēriSargāt valsts robežu.
1.1.Nodrošināt, ka (kam) nenotiek kas nevēlams.
PiemēriSargāt sabiedrisko kārtību.
2.Nodrošināt (kādu) pret ko nevēlamu, bīstamu; rūpēties par (kāda) drošību.
PiemēriSargāt bērnu no traumām.
2.1.Nodrošināt pret ko nevēlamu (par dzīvniekiem).
PiemēriSuns sargā māju.
2.2.Ar savu darbību ierobežot (kādu).
PiemēriSargāt cietumniekus.
3.Ar savu rīcību nepieļaut pretinieka komandas panākumus (sporta spēlē).
PiemēriSargāt komandas vārtus.
4.Nodrošināt, ka (kāds) nevar paņemt (ko).
PiemēriSargāt medikamentus no bērniem.
4.1.Rūpēties, būt par cēloni, ka (ar ko) nenotiek kas nevēlams.
PiemēriSalmu rotas jāsargā no uguns.
5.Censties uzturēt labā kārtībā, nebojātu.
PiemēriSargāt savu veselību.
5.1.Būt tādam, kas nepieļauj, novērš (kā) nevēlamu iedarbību (uz ko).
PiemēriBrezenta pārsegs sargāja laivu no saules un lietus.
6.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek aizskarts, saglabājas.
PiemēriSargāt savu reputāciju.
Stabili vārdu savienojumiSargāt kā (savu) acuraugu. Sargāt kā aci pierē. Sargāt kā no uguns. Sargāt savu ādu.